Sēžu pie loga un uz mana rakstāmgalda stāv foto snaiperis. Pirmajās testēšanas dienās jūtos kā algots slepkava. Liela melna ietaise. Pistolei līdzīgs mehānisms ar pamatīga izmēra optiku. Pavisam dabiska doma ir tēmēt uz pretējo māju iedzīvotāju logiem.

 

(oriģinālais fails)

 

Kad esmu izšaudījies pa pagalma iedzīvotājiem, pie manis nāk apskaidrība. Patiesībā nenāk gan. Es nespēju iedomāties kāda velna dēļ kādam būtu jārada šāds objektīvs.

Ir, protams, pāris iemesli, kas varētu būt gluži ticami. Dabas foto, kur ir kustīgi objekti un vazāšanās pa mežu. Ātra kustība, dzīvnieks skrien un… babams! Mēs viņu esam nofotografējuši. Līdzīgi varam uzvesties arī sporta pasākumos, kur varētu itin ērti nošaut no laukuma visus pretiniekus.

Internetā klīst baumas, ka šis esot bijis padomju specdienestu objektīvs, īpaši paredzēts kustīgiem objektiem. Varbūt.

Lai arī kāds būtu patiesais iemesls, es spēju iedomāties pavisam vienkāršu veidu, kā ar šo rīku pašam nonākt lielā ķezā.

Vizualizējam situāciju: NATO samits, vienalga kāda prezidenta vizīte es dodos fotografēt pīles Rīgas parkos, un jau nonākot pāris kilometru attālumā mani ķer snaipera lode. Mūsdienu apstākļos ar šādu rīku fotografēt ir neprāts. Varbūt Latvijā tas vēl nav tāds trakums, bet varu iedomāties, kas notiktu ASV, ja ļaudis ar šādu bazuku dotos fotomedībās pa pilsētu ielām.

Visādi citādi - šis ir objektīvs ar kuru nevar nepazīmēties.

Zenīts pats par sevi nav nekas īpašs, 300mm f4.5 Tair lēca arī nav nekas tāds, lai lektu ārā no biksēm, bet, kad abus minētos fotorīkus saliek kopā, un pievieno nelielu izdomas devu sanāk kaut kas ļoti traks - Zenit foto snaiperis.

(konkrētais eksemplārs)

Apsolu vēlāk parādīt arī bildes no šīs atrakcijas, taču domāju, ka nekas īpaši labs man nesanāks.