Džerijs Šterns: Parakstījos gan. Gadījos kā fotogrāfs masveida parakstīšanās akcijā un pie viena pats tad ar :D

Centrālā doma man bija tāda, ka beidzot laiks ir palīdzēt tautai sarosīties. Citādi sen nevienam nav izdevies savākt nekādus parakstus, cilvēki pierod būt inerti un tupi ticēt visam, ko raksta "brīvā" prese.

asmo: Piemēram es uzskatu, ka visa šī parakstu vākšana ir totāls sviests. Vai tad man nav tiesības piedalīties Saeimas ievēlēšanā? Ja cilvēks ir tāds losis, ka ievēl valdībā lielākos solītājus, reklāmistus nepaskatoties, kāds tam visam ir segums, tad viņš pats ir vainīgs un savus iebalsotos ir pelnījis.

Ja viņš ir bijis tāds tips, kas uz vēlēšanām nav gājis, tad vispār var droši sēdēt aizkrāsnē. Kas notiek tagad manā skatījumā, dažādi populisti bīda parakstus uz grozījumiem, lai pucētu sev spalvas.

PS. Cilvēks par kuru balsoju mani pievīlis nav.

Cilvēki latvijā vispār ir dīvaini uz vēlēšanām viņi iet, lai balsotu par lielāko kompešu devēju. Viņš nedomā par jautājumu “Cik reāla ir šo solījumu izpilde?”.

Piemēram tagad, Štokijs nu man reāli Zīgeristu atgādina, jā runā viņš gudri, sola daudz. Bet patiesībā ko viņš saka, ja palūr ciparos: “Strādājošie, lai es iegūtu sev vietu Saeimā es apsolos uz Jūsu nākotnes pensiju rēķina īslaicīgi uzlabot esošo situāciju un vēlāk jau redzēs kā būs”. Mani kā cilvēku kurš maksā nodokļus šāds uzstādījums nemaz neapmierina, bet lielai daļai ir pofig un bļauj: “Davai citus, davai citus!”.

Tāpēc arī deputātiem nav respekta pret vēlētāju, jo vēlētājs pārdosies par solījumiem. un tādam vēlētājam kopumā Saeimas atlaišanas iespēja labu rezultātu nedos.

Džerijs Šterns: Ja grozījumus būtu ierosinājusi kāda konkrēta partija, tad vēl varētu strīdēties - taču to autori ir arodbiedrības, kurām Latvijā būtu jāvelta daudz lielāka uzmanība.

Signis: Mans viedoklis - http://blog.broka.lv/2008/04/07/reizi-cetros-gados-padoma/

asmo: Nu arodbiedrības var saprast, šamiem tak jārāda, ka maizi pa velti neēd :)

Džerijs Šterns: Pārāk skeptisks tu esi, ir arī tādi cilvēki, kas reāli grib kaut ko panākt, nevis attaisnoties par maizes ēšanu.

Mikam: pievieno rakstam moš saiti http://www.arodbiedribas.lv/ - tur ir grozījumu pilns teksts, motivācijas apraksts un parakstu vākšanas punktu liste.

Guna: Manas pārdomas ir par to - kas tad notiks, kad atlaidīs Saeimu? Haoss visos procesos uz vismaz pus gadu. Ko vēlēsim vietā? Nav jau īsti pamata domāt, ka iepriekšējās Saeimas vietā būs pieejams jaunu, lielisku kandidātu pulks. Un nedomāju, ka tikai pats fakts, ka vēlētāji var atlaist Saeimu, varētu to "iebiedēt" un īpaši mainīt pašreizējās viņu darbības tendences un problēmas.

Ansis Dobelis: Ja neparakstīsimies, tad varēsim turpināt vērot kā valsts ekonomika stūrē uz bezdibeni, protams, to arī arvien vairāk izbaudot savos maciņos. Šobrīd valdība nedara neko, lai uzlabotu ekonomisko situāciju valstī... tikai atzīst, ka nespēj vairs kontrolēt inflāciju un visi inflācijas apkarošanas plāni ir bijuši novēloti. Tagad, kad vajadzētu ekonomiku stimulēt, valdība atkal klusē. Labi ja klusētu un rīkotos, bet arī nerīkojas. Pēc tam, kad būsim piedzīvojuši dramatisku IKP kritumu inflācijai pieaugot, atkal valdošie plātīs rokas.... Tādi politiķi nav derīgi valsts pārvaldei! ārprāts valda ne tikai ekonomikā, bet arī tiesiskumā, izglītībā, veselības aprūpē utjp! šie Satversmes grozījumi ļaus tautai turpmāk labot tādas kļūdas valsts politikā, kā Godmanis, Kallvītis, Segliņš, Šlesers.... Vairāk: http://www.vdiena.lv/lat/politics/comblog/dobelis

asmo: "Tādi politiķi nav derīgi valsts pārvaldei!"
Kuri tad mums ir tie superspējīgie pastarīši, kas neviena nemanīti sēž aizkrāsnē? ir tāds teiciens "Lomaķ ņe strojiķ".

dusk: Principā parakstīties vajag. Aktivitātem. Tie, kas satrauc, ka notiks politiķu raustišana :) tas praktiski nav tik vienkārši.
Par to ko dara Latvija. Daudz dažādi apstākļi. Vaina pašos cilvēkos. Rados, draugos. Ko prasāt un brīnāties, ka bezkaunīgi Šlesers, Andri un visādi citādi mūlāpi pilda kabatas. Paši ikdienā ar ka tik kādu apčakarēt, ka tik kā izbraukt, ka tik kāds labākā vietā ieliks, ka tik kā. Valsts aparāts pārvērst par pilnīgu naudas iekāšanu. Visām valsts iestādēm zudusi sajēga kāpēc valsts vispār ir un kāpēc ir cilvēks. Sociķi jau ar barojas no tā paša ne velna viņi nedarīs. Nenormālas reformas vajadzīgas, pluss terors, lai kaut kas mainītos. Tomēr to neveiks cilvēki, kuri paši no tā atkarīgi. P.S. citur ar valsts aparāts ir bizness, kukuļošana. tomēr ne jau tik klaji un vienaldzīgi un tā ka nenodrošina kaut kādas normas.

dusk: Paraus uz bankrotu, nenormālo nabadzību. Būs visa Latvija spoku valsts (tā kā Ventspils). Un tas notiks ātrāk ne kā te iedomājās ašie eksperti. Lielie onkas, kas spēlē pasaules līmenī (triki ar degvielu, pārtiku, eko bizness) - Latviju netaupīs un tā neko nevar iesākt. Tad varbūt sāks domāt.

wadims: Neparakstījos, nebija laika, lai gan - ja varētu parakstīties tuvākajā apkārtnē - noteikti to izdarīšu (kā būs uz refrendumu). Esmu slinks un to atzīstu :)

Džerijs Šterns: (c) man nezināms

Kādu dienu Pēterītis jautā tētim:
- Kas ir politika?
Tētis brīdi padomājis, atbild:
- Mēģināšu izskaidrot tev līdzībās. Es pelnu naudu ģimenei, tāpēc sauksim mani par Kapitālismu. Māmiņa pārvalda naudu, tāpēc sauksim viņu par Valdību. Mēs abi rūpējamies par tevi, tāpēc tu būsi tauta. Auklīti mēs varam uzskatīt par Strādnieku klasi. Bet tavu mazo brālīti nosauksim par nākotni. Tagad ej un rūpīgi pārdomā to visu, rīt pastāstīsi ko saprati.
Pēterītis, iegrimis pārdomās, aizgāja uz savu istabu. Tajā pašā naktī viņš pamodās no tā ka viņa mazais brālītis skaļā balsī raudāja, jo bija piekakājis autiņbiksītes līdz pašām padusēm. Pēterītis aizskrien uz vecāku guļamistabu, bet mamma ir tik cieši aizmigusi, ka viņu neizdodas pamodināt. Pēterītis aizskrien uz auklītes istabu - durvis ir aizslēgtas. Pēterītis palūr caur atslēgas caurumu un ierauga savu tēti gultā ar auklīti. Tajā brīdī Pēterītis atmet ar roku un dodas gulēt.
Nākamajā rītā, pie kopīgā brokastu galda, Pēterītis saka tētim:
- Tēti, man liekas ka es sapratu kas ir politika.
- Lieliski! Pastāsti man, lūdzu, ko tu saprati.
- Tas ir pavisam vienkārši. Kamēr Kapitālisms pārguļ ar Strādnieku klasi, Valdība snauž, tauta tiek ignorēta un nākotne ir sūdos līdz padusēm.

Erika: neesmu, jo pajautājot citiem cilvēkiem-par ko gan es parakstos? man neviens tā arī normāli neatbild, tāpēc negribu parakstīties par kaut ko, ko nezinu

Džerijs Šterns: Erikai: http://www.arodbiedribas.lv/index.php?s=2

Miks: Džerijs Šterns:
dzirdēts, bet labs joks :)

ilze: neesmu, jo nav sanacis apskatit kur tuvaka parakstu vaksanas vieta. un vakar skatos tv un izradas, ka tepat kaiminos, draudzinas skolaa vareja parakstities. gan jau sodien ar kaut kur tepat centraa var nobalsot.

bet, godigi sakot, paredzu, ka ja pat parakstus savaks, valdiba referendumu izkaartos, piemeeram, Liigo dienaa. lai tik cilveki neiet balsot. Lidzigi bija ar Vairas ierosinato referendumu, kas pagajusaja vasara notika. aizgaju, nobalsoju, bet tai laikaa visa Latvija jau nez ko svineeja vai brivdienas bija.... un balsis nesavaaca. domaaju, ka arii shis referendums notiktu pec veca scenaarija.

Erika: Džerij, tad sanāk, ka tagad vāc parakstus, lai atlaist saeimu, taču pēc tam jau jebkurā gadījumā puse (vismaz) no viņiem atkal būs saeimā...viņi tur tak principā nemainās un arī balsojumiem īsti nav jēgas, jo tāpat viņiem sen jau ir izlemts, kurš būs saeimā, kurš nē, kurš kaut kur citur.

Džerijs Šterns: Erika - nu es nezinu, tad pakaries, jo dzīvei nav jēgas, viss jau sarunāts :D

Erika: ģeniāli, vienkārši ģeniāli.
Es te cenšos saprast, kāpēc būtu jāmēģina mainīt to, ko tāpat nevar mainīt, a tu...

Džerijs Šterns: Nu redzi - man tas liekas smieklīgi, jo es esmu pārliecināts, ka mainīt var gan un ir pat noteikti jāmaina.

asmo: Esmu gan skeptisks, jo visu tomēr vairāk vai mazāk nosaka nauda. Ja tā padomā cik izmakāja partijām priekšvēlēšanu reklāmas, lai iekļūtu Saeimā - pāris dzīvokļu vērtība Vecrīgā? Tas tikai nozīmē cik reāli maz naudas ir vajadzīgs, lai reāli lobētu procesus Latvijā.

dusk: Joks ir labs.

Erikai, vāc parakstus par opciju atlaist Saeimu. Tas notiks gadijumos, ja džeki saka davai notriecam vēl kaut kā 500 ļimonus. Nākamā dienā Pēterītis vai Aniņa vai organizācija izveido reklāmu, paziņojumu, katā nenotiksies, Jūs naudu ieguldīsiet un nevis notrieksiet. Cilvēkiem šķiet tas pareizi un tad viņi balso ar saviem parakstiem par to ka tos umņikus izmet no mājas.
Principā tā kā vara ir tautai, jeb ko vari ierosināt un vākt parakstus. Ja tevi atbalstīs, tad citi to ar grib. Vari ierosināt to, ka deputātiem nebūs deputātu pensija, vari ierosināt, ka prezidentu ar vajag izmest, ja tauta grib un tā tālāk. Ir tikai ierobežojumi par likumiem par nodokļiem. p.s. es galīgi ninteresējos par politiku, likumiem tāpēc precīzi nezinu. Satversmi mainīt vispār var tikai tauta (ja nekļūdos). Tur jau tā ir sen kaut kādi likumi, kas umņikiem nepatīk, bet viņi nevar izmainīt. Un vispār - Latvijā man liekas dīvaini, ka amatpersonas dara to, kas nav aizliegts. Viņiem ir jādara un viņi drīkst darīt tikai to, kas ir atļauts. To gan neviens neievēro un uz to skatās tikpat interpretīvi (tā pat kā visa Tiesu sistēma kopumā). Valsts vajadzīga lai organizētu baru, rūpētos par tā sociālām vajadzībām, nodrošinātu drošību. Tu maksā nodokļus Valsts par to naudu atvieglo tev dzīvi. Es protams prasti paskaidroju un arī idealizēju.

Džerijs Šterns: Saeima var grozīt Satversmi ar 2/3 balsu, bet nevar atcelt tos grozījumus, par kuriem bijis tautas referendums.

Džerijs Šterns: Bet ja 1/10 iesniegto projektu pieņem bez izmaiņām, tad lielais referendums nemaz nav vajadzīgs, starp citu. Protams, cerēt, ka šoreiz tā notiks, ir lieki.

asmo: Cilvēki prasa davai valdība šo, valdība to! Bet lielākoties viņi pat nezina, kas ir valdības spēkā un kas nav.

Tagad piemēram visi kauc, inflācija! Kā mēs te nonācām? Visi gribējām dzīvot pāri saviem līdzekļiem, ņēmām uz krīta visu kas pagadās. Bankas priecīgi finansēja, naudas apjoms valstī palielinājās, loģiski viss palika dārgāks. Okei valdība ievieš VID izziņu un bankas 10%, tagad tas ir slikti, jo bremzē ražošanu (lasi spekulēšanu būvniecībā). Nu un, kas ja tu no pirkuma nespēj 10% sakrāt kā tu taisies atmaksāt atlikušos 90% + procenti? Pri čom te valdība, cilvēki paši nejēdz ko dara, ir tak brīvais tirgus.

Elektrība kļūst dārga, mīļie ļautiņi esam tak ES cenas izlīdzinās un tirgotājam ir pofig cik tu pelni. Ja lētāk Vācijā lūdzu brauc uz turieni un iepērcies. Latvijā vajagot attīstīt HES un kārklu dedzināšanu, nonsens totālākais, Latvija nav nekāda resursu ieguves valsts, tāpāt būsim atkarīgi no kaimiņu gāzes, naftas un oglēm (enerģijas importa). Jā uzbūvējot gāzes vai ogļu elektrostaciju, mēs kļūsim atkarīgi no šo resursu ieguvējiem, bet tāda ir dzīve globālos procesos.

dusk: asmo: tu lasi daudz grāmatas. Nākamo iekļauj par alternatīvo enerģiju, pirms raksti muļķības. Vari iesākumā ierosmei http://peswiki.com aplūkot. Padomā arī, kas ir nauda. Kāpēc katram ar kaut ko jānodarbojas. Kas ir smagā rūpniecība, cik tā patērē enerģijas (tā Latvijā nav). Un tamlīdzīgām frāzēm.
Valsts jau iestājoties ES pateica, ka mēs esam līdzvērtīgi. To izdarīja valsts ar papīriem nevis ļautiņi. Domāt, ka viss ir tik vienkārši. Naivi cerēt muļķu bizness nekustamais, kas pārņēmis visu pasauli, nekad nesabruks. Vēl jo vairāk, kad ar to sāk nodarboties visi ģeometriskā progresijā. Ar Latviju ir daudz faktori, kāpēc tā un nevis šitā.

dusk: Un aizmirsti arī tādas muļķības - brīvais tirgus. Tāds neeksistē. Varbūt tikai mācību grāmatās.

asmo: dusk: Es lasu par alternatīvajiem enerģijas avotiem, bet nākotnē neredzu neko tādu, kas ļautu valsti apgādāt ar LĒTU elektroenerģiju. Jā, es varu padarīt savu māju autonomu uzstādot vēja , saules ģeneratorus, bet tas man maksās labu naudu. Vai visi to var atļauties? Vai mūsu valsts kopumā var atļauties. Cik alternatīvās enerģijas avotu nepieciešams, lai ar elektrību apgādātu piemēram Rīgu. Protams, varam nolaisties līdz naturālajai saimniecībai un rullēt vadoties pēc tā.

Kāpēc jāsadarbojas? Ko tad mēs kā Musolīni Itālija visu paši :) Jeb tev zināmas Latvijā neatklātas dabas resursu rezeres. Nez kāpēc Vācija neuzskata par kaunu saņemt gāzi no Krievijas? Vai latvju bāleliņiem labāk cirst krūmus, kārklu elektrostacijām, un kas tad cirtīs

Jā mēs esam līdzīgi uz papīra ar ES valstīm un es piekrītu, ka mūsu dižie eirodeputāti un valdība, reāli laiž gurķi nevis aizstāv mūsu intereses (subsīdijas, finansējuma ziņā).

Jā Latvijā ir daudzi faktori, kas uzsāka inflāciju ES, Augošas algas, Cenas, tomēr domāju, ka galvenais sitējs bija nekustmais īpašums. nesen palīdzēju veidot vienu maģistra darbu, kurā izvērtēju valstu konkurētspēju un latvijā jau nekustamā īpašuma biznesa burbulils (IKP īpatsvarā) sāka jau pūsties no 2005. gada. Citās ES valstīs šis efekts nebija tik iespaidīgs. Ok analīze tika veikta tikai ar 2 parametriem bet kā rough guide ir ok.

Protams bet banku kredītu gadījumā brīvais tirgus, izpaudās gandrīz klasiski, mazā tirgū tiek iepludināts milzīgs apjoms ar naudas resursiem. Rodas konkurence, kurš izdevīgākus noteikumus. Visi dod un ņēmēji domā, ka dabūs vēl.

asmo: Viss augstākminētais ir tikai mans viedoklis.

dusk: Tēzes:
-Nauda ir tikai papīrs.
-Par sistēmām runājot, pašos pamatos viņas visas bija ideālistiskas un ar labiem nodomiem vērstas. Gan komunisms, gan nacisms, gan feodālā saimniekošana, gan vergu sistēma Romā un tā tālāk. Sabojāja to paši cilvēki veidojot un režīms, kas bija jāievieš, lai ko panāktu. Tomēr iesākums, lai aizrautu cilvēkus bija labiem nodomiem veidots.
- Alternatīvā enerģija nedos mega resursus (ir pāris brīnumtehnoloģijas, kas varētu) Tur ir jāmainās, jākooperējas. Atgriežamies pie tā kas ir nauda! Tu dari kaut ko un saņem naudu, pēcāk nopērc to kas tev vajadzīgs. Alternatīvie resursi palielina naudas apriti valstī, slēgtajā sistēmā. Ieguvēji ir visi. Gan tie kas saņem enerģiju (siltums, elektrība), gan tie kas darbojas šai ķēdē. Visiem vēsturē zināmiem gadījumiem valstu ātrais uzplaukums ir bijis tikai tāpēc. Maksimāla iekšēju resursu izmantošana un nodarbinātība visiem. Runa iet par saprātīgu lēmumu pieņemšanu. Lēmumu, kas rada labvēlīgu dzīvesvidi un attīstību.
-Latvija ir maza valsts, tas ir ne tikai trūkums, bet priekšrocība. Priekšrocība, ja domā ar galvu.
-Valsts ļāva. Par bankām, pirmās nāca tās, kas dēva kukuļus. Kādi izdevīgāki noteikumi? Pašos pamatos bija/ir lobēt kādu, kas piesaista klientus (a la visai ministrijai tagad algu maksāsim caur šo banku) - savukārt tie piesaista draugus, radus. Ja analizē piedāvājumu tie ir gaužām līdzīgi. Tu kaut kur nemaksā, savukārt citā vietā tu apmaksā par to, ka tu nemaksāji. Tas brīvais tirgus tie regulēts, ar regulām, nosacījumiem un velnzinko. Savukārt līdzekļu pludināšana nav brīvais tirgus. Tas ir stāsts par naudas apriti un "pumpēšanas" mehānismiem.

asmo: Dikti jau nu sašaurināji naudas jēdzienu, ja nav ticības, ka zem tās ir segums ar precēm vai pakalpojumiem, tad tiešām tas ir tikai papīrs.

Vienīgā tehnoloģija, kas manuprāt nākotnē ir perspektīva ir kodolsintēzes reaktors, pārējais saules baterejas, viļņu elektrostacijas un vēja ģeneratori, tas atvieglos slodzi konvencionāljām stacijām, bet diez vai pārņems pilnībā. Lai gan saules baterijas nesen sasniedza jaunu efektivitātes līmeni.

Tagad par latvijā piedāvātajām koka šķeldas stacijām, ideja nav slikta, taču cik tas maksā? Uzbūvēt un kāds ir running cost, cik maksās kwh?

"Maksimāla iekšēju resursu izmantošana un nodarbinātība visiem. Runa iet par saprātīgu lēmumu pieņemšanu."

Slēgtā sistēmā es piekristu, bet Latvija nav slēgta. Man šķistu, ka lētākas alternatīvas izmantošana atvērtā sistēmā ir izdevīgāk. Nodarbinātība visiem radīs inflāciju, jo darbaspēks arī ir prece, ja viņa trūks celsies darba algas, palielināsies naudas apjoms augs cenas , pie zināmas roežas darbinieksa radītā pievienotā vērtība nespēs segt šo algas pieaugumu u viss ticība naudai zudīs, tā kļūs par papīru.

Latvijas kā mazas valsts priekšrocība? Tranzīta koridors - diemžēl tāds tas bija tikai mūsu galvās, Tūrisma megapole - diez vai, Banku paradīze - diemžēl esam ES, Tax free zona - arī esam jau ES, Offshore valstiņa - atkal traucē ES, Tehnoloģiju attīstības centrs- varbūt, un te tiešām viss ir atkarīgs no mūsu pašu valdības.

Par banku lobiju es nestrīdos. Tomēr bankas pašas nav laimīgas par situāciju, kurā tās tagad atrodas. Latvijā lielās bankas kontrolē to mātes uzņēmumi. Tagadējais uzstādījums piemēram ir hipotekāro kredītportfeli nepalielināt, ko tas nozīmē? Nekādas iemaksu atcelšanas NĪ tirgu nereanimēs tikai pārstrukturēs.

Bet nu jau laikam esam novirzījušies no parakstīsies neparakstīsies tēmas :)

dusk: Priekšrocības - mazāks idejas reakcijas laiks, vieglāk komunicēt ar sabiedrību, mazāk līdzekļi vajadzīgi šam tam.

Par slodzi runājot - man ir tikai viens jautājums: Kādi aprēķini tiek izmantoti, lai rēķinātu nākotnes pieaugumu? Kamēr to nevar atbildēt un tas nav racionāls vispār neko nevajag būvēt un guldīt kaut kur naudu.

Globāli runājot ne naudai, ne sistēmai kā tādai formā kā pastāv pasaulē kā tagad tā izzudīs, mainīsies. Laika jautājums. Un kā zinām straujais temps to paātrina. Runa ir par vispasaules domāšanu.

Darbaspēku Latvijā nav problēmas. Problēma ir ar ieinteresētību un māku to pielikt kur vajag. Kas ir darbaspēka vēlmes? Strādāt, strādāt, pirkt lietas! Pirkt lietas, kuras tam bezjēdzīgi piedāvā un tās tam nav vajadzīgas. Pirkt par resursiem, naudu, kura tam nav.