un tagad manas juceklīgās pārdomas par pasākumu.

Nesen pieminētā diskusija ir jau aiz muguras.

 

Es neteiktu, ka uzzināju pārsteidzoši daudz jaunas lietas, taču tas arī nebija šī pasākuma mērķis. Es izmantoju šo laiku, lai padomātu par blogu lietām, par kurām ikdienā domāts par maz, jo atlicināt laiku šādām lietām šķiet nelietderīgi.

Diskusijā tika minēts, ka blogi un blogošana Latvijā esot autiņos. Visdrīzāk piekritīšu šim apgalvojumam. Ir atsevišķi cilvēki, kuri šajā sfērā darbojas jau 5 un vairāk gadus, bet atlikusī blogu masa ir veidojusies ne agrāk kā pirms 2 gadiem.

Joprojām ir vērojama noslāņošanās blogu tēmu ziņā. IT sfēras cilātāji netrūkst, bet kā jau parasti, kvalitatīvi par šo jautājumu izsakās tikai retais. Ir pašpasludināti SEO karaļi, kurus gan līdz šim neviens nav manījis braucam lepnos limuzīnos.

Bet es šoreiz negribu minēt to, kas ir un kas nav atrodams Latvijas internetā. Tie, kas rok, tie zina, ka labākie blogotāji savu darbu dara klusu un nemanāmi. Tie retie tematiskie blogi, kas ieķērušies vienā tēmā, jau ir atraduši savu cienītāju loku un ir tikai laika jautājums, kad šis lasītāju loks palielināsies.

Šeit vietā būtu jautājums nekur.lv veidotājam laacz.lv par kategorizācijas ieviešanu lielākajā Latvijas blogu agregatorā. Kategorijas ved uz portālīguma pusi, kas ir svarīgs punkts, ja ir vēlme lasītāju apjomu palielināt ilgākā termiņā. Saprotu, ka šis jautājums nav no vieglajiem, bet tas dotu iespēju vienkāršajam lasītājam saņemt to, ko viņš vēlas, nevis ziņas, kuras ir sakārtotas hronoloģiskā secībā. Labi un tematiski specifiski raksti nepazustu informācijas jūrā, bet būtu viegli redzami sev piešķirtajā kategorijā. (Ņemot vērā nekur.lv lietotāju skaitu var pat apsvērt lietotāju ģenerētas kategorijas.)

Atgriežoties pie autiņiem, es vēlos teikt, ka pašlaik ir izdarīts viss nepieciešamais, lai Latvijā blogu vide turpinātu attīstīties. Informācijas ir pietiekami, lai to atrastu meklētāji.

Vietas un nišas internetā ir pietiekami daudz, lai ienāktu jauni blogu autori. Es pats īpaši ceru uz tādiem, kuri ir jauni prātā un garā, ar augstāko izglītību un strādājoši savā nozarē. Šādi cilvēki labāk par jebkuru avīzi varētu sniegt informāciju par savām interešu sfērām.

Un te nāk jauns jautājums. Kādi iemesli var pamudināt cilvēku veidot blogu? Mūsdienās tērēt stundas no sava laika, nozīmē bārstīt naudu vējā. Pavadot stundu vai divas pie viena raksta autors patiesībā dāvina lasītājiem diezgan dārgu produktu, kura patiesās izmaksas mēneša laikā noteikti ir rakstāmas ar trīs cipariem.

Man ir atbilde. Bloga autors var bez sirdsapziņas pārmetumiem atļauties atdot šo laiku, tikai tad, kad pats sevi vienlaikus bagātina:

• Vienkāršākais bagātināšanas veids ir domu apkopošana. Izliekot domas uz papīra, tās kļūst skaidrākas un autoram ir iespēja nostiprināt savus uzskatus. (piemēram, šis raksts)
• Pašizglītošanās. Bieži raksts tiek veidots, ja bloga autors, kaut ko nezina. Pēc izpētes veikšanas top raksts, kas, pirmkārt, ir bijis noderīgs pašam autoram. (raksts par skype)
• Atmiņu un izjūtu fiksācija.
• …

Un tā tālāk. Katram savi iemesli.

beigas