(delfu ziņa: http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=22853060)

Lapā, cita starpā, pat ir atrodama pamācība “Molotova kokteiļa” pagatavošanai.

Vai patiešām Latvijā ir iespējami līdzīgi nemieri, kādus pie pirmās izdevības regulāri sarīko studenti Francijā, un kādus nesen piedzīvoja Grieķija? Otrs interesantākais jautājums ir par to, kas patiesībā stāv aiz šī uzsaukuma.

Paši informācijas izplatītāji ir pat ļoti lielīgi un apgalvo, ka viņus neviens nekad neatradīs:

publiski apgalvojam, ka drošības policijas kompetences nepietiks, lai atrastu mūs - organizatorus, varat pat nemēģināt sevi par izsmieklu kārtējo reizi padarīt, jo te uzreiz rodas jautājums: ko drošības policija darītu, ja apvērsumu inicializētu citas valsts specdienesti?

Es gan par to mazliet šaubos. Pieļauju, ka atradīs gan. No savas puses vēlos piebilst, ka vardarbība pavisam noteikti nav risinājums. Visiem karstgalvjiem noteikti jāatgādina, arī Delfu ziņas pēdējā rindkopa:

Saskaņā ar pastāvošo likumdošanu, par publisku aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, kā arī par šādu aicinājumu saturoša materiāla izplatīšanu tādā pašā nolūkā - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām.

Un pašās beigās ietekmējoties no bbdaces piedāvāju izlasīt Austras Skujiņas “Nost!”:

Nost!

Jūs mazdūšīgie,
tik padevīgi galvas noliecat,
kad gaŗām aizslīd limuzins,
kas pārvadā no vienas kafejnīcas otrā
tos, kas mūs par ubagiem un kropļiem pārvērtuši.
Pat sejā viņiem iespļaut baidāties —
un tomēr gribat drošsirdīgi būt,
ja noslaukāt no vaiga kauna dubļus
un dzīvot pieprasāt zem vecās saules!
Kaut aukstā istabā.
kaut skrandās,
kaut badā pamiruši -
apmeloti,
izsmieti,
tik dzīvot!

Vai jums gan drosmes nav
uz spēli visu likt: lai visu gūtu?
Ne ubagot, bet ņemt ar varu to, kas mūsu!
Mums vecie likumi un tradicijas
ir vispasaules ugunsgrēkā jāiesviež!
Un karātavu cilpas,
elektriskie krēsli,
kas simtiem nedzīvotu mūžu postījuši,
kas nokauj pamazām,
ir drupās jāsatriec!

Kad satrakotās masas,
kā taifūns drāzīsies pār visu zemes lodi.
kad sārtā sadegs darba ļaužu važas,
tad nost šis signāls sarkanais
un mūsu naids
pret verdzināto šķiru vērsies dziļā mīlā,
tad —
jaunā rītā ausīs jauna saule!